Pumsavanai (viena autore, bet atsauksme sadalīta divās, jo ļoti gara, bet vērtīga) Pumsavanas rituāls man vairs nav par manu vēlmju piepildīšanu. Rituāla laikā atnāca apziņa, ka tas, kas man jau ir, ir neticami daudz, un patiesībā man vairs nav, ko vēlēties. Tikai bezgalīga pateicība Visaugstākajam par Viņa labvēlību, dāsnumu un mīlestību. Bezgalīga uzticēšanās Viņa spēkam, Viņa iespējām, Viņa klātbūtnei katrā atomā un katrā mirklī. Ārējās lietas mani vairs nesatrauc un neinteresē… skatiens ir vērsts un fokusēts uz godīgumu ar sevi pašu attiecībā pret sevi – pirmkārt un galvenokārt. Un, godīgi sakot, no savas piepildītības stāvokļa un izpratnes kļuva pat kauns vēlēties. Tagad ir tikai viena vēlme – attīrīt savu apziņu un vērst to uz pareiziem mērķiem. Rituāls ir pārvērties par instrumentu darbam ar iekšējo stāvokli, enerģētisko noskaņojumu, domāšanas veidu, neapzinātām reakcijām, zemo un augsto vibrāciju uztveršanu, sirds atvēršanu pretim dievišķajai plūsmai un nodomam. Pumsavanas rituāls man ir mistiska, dziļa un ļoti personiska pieredze, savas iekšējās spējas uzkrāšana, stiprināšana un pārvaldīšana, apzinātības attīstīšana un īstu, augsta līmeņa sievišķo kvalitāšu izkopšana. Tas ir patīkami, tas ir vērtīgi… bet reizē arī sāpīgi, grūti un nepatīkami… un pat dažkārt biedējoši, taču jau pierasti.