Joga man šajā izaicinošajā pēcdzemdību laikā devusi vairākas svarīgas lietas: iekšējo mieru, sevis sakārtošanu, sava ķermeņa mīļošanu un palutināšanu, nepārslogojot to, sava prāta pārslēgšanu citā režīmā ārpus "tikai par un ap bērnu", tādu iknedēļas režīmu, izrauties no mājām un pabūt citā vidē, pabūt tādā mammu kopienā uz to stundiņu un sajust to spēku un visbeidzot jogot kopā ar savu mazulīti. Esmu tiešām no sirds pateicīga Tev, Ievu, par to, kā tu veido šo māmiņu, mazuļu kopābūšanas kopienu, apvienojot to ar līdzsvaru gan prātam, gan ķermenim, kopā jogojot. Paldies Tev, ka atgādini mums, ka mēs esam sievietes, ne tikai mammas. Paldies, ka tu runā par iegurņa veselību, cik tā ir svarīga. Kā to kopt un trenēt.. Paldies par Tavu sirds gudrību, mīļumu un siltumu, ar kuru ar mums dalies, kopā esot un jogojot. Es tiešām atceros, ka ir bijušas reizes, kad nav spēka un nervu gali ir tā sakairināti, taču atgriežoties no šīm nodarbībām, es jutos enerģijas, mīlestības piepildīta, apgarota, mierīga un atkal varēju mīļot savu mazuli un visu savu Ģimeni. Šī te burvīgā, maģiskā enerģijas apmaiņa. Paldies, paldies, paldies! Omm...